Iepērkamies retāk, bet gudrāk – praktiski padomi gaļas uzglabāšanai

Rūpējoties par mūsu visu veselību un cenšoties iespējami ātrāk apturēt Covid-19 izplatību, valdība un mediķi aicina iedzīvotājus iespējami maz uzturēties publiskās vietās. Arī uz veikalu nevajadzētu doties katru dienu, bet mēģināt pārtikas iegādi organizēt, piemēram, vienu reizi nedēļā vai retāk. Bet kā plānot pirkumus, lai, iepērkoties retāk, nodrošinātu sev un ģimenei sabalansētu maltīti? Kā iegādāties gaļas produktus, lai tie nesabojātos un nezaudētu savu kvalitāti?

Raimonds Zommers, restorāna "Entresol" šefpavārs, novērojis, ka līdz šim sabiedrība, jo īpaši Rīgā un lielajās pilsētās, bija pieradusi, ka jebkurā brīdī var aiziet uz veikalu, lai iegādātos tieši to, ko konkrētajā brīdī kārojas. "Tagad tiekam aicināti mazāk apmeklēt sabiedriskas vietas, no katra paša gan atkarīgs, cik lielā mērā to ievērojam un kā ikdienā iepērkamies. Pareizāk būtu, ja mēs pārtikas iegādi vairāk plānotu. Piemēram, es veiksmīgi iepērkos reizi nedēļā – izdomāju uz priekšu, kas man būs vajadzīgs gatavošanai mājās," atklāj Zommers.

Iepērkoties reizi nedēļā vai retāk, nav nekādu problēmu ar to pārtikas produktu sagādi, kuriem ir ilgs realizācijas termiņš – graudaugi, konservi, rīsi, griķi utt., taču rūpīgāka plānošana nepieciešama, ja jāpērk produkti, kurus ieteicams izlietot salīdzinoši īsākā laikā – gaļa, piena produkti, augļi un dārzeņi utt. Cilvēkiem, kuri labprāt savās maltītēs iekļauj gaļu, iknedēļas iepirkšanās jāplāno, ievērojot katra konkrētā produkta derīguma termiņu. "Gaļas produktiem ir ļoti atšķirīgi uzglabāšanas termiņi. Skaidrs, ka visātrāk ir jāizlieto svaiga gaļa, savukārt konservus var izmantot pat divu gadu laikā, līdz ar to nav nekādu problēmu doties uz veikalu reizi nedēļā vai pat mēnesī – gudri saplānojot pirkumus, arī gaļu iespējams iegādāties ilgākam lietošanas laikam," rosina "Rēzeknes gaļas kombināta" galvenā tehnoloģe Nina Serhiichuk.

Svaiga gaļa – ledusskapī divas dienas

Iegādājoties jebkuru gaļas produktu, jāiepazīstas ar lietošanas termiņu, kas norādīts uz iepakojuma. Svaigai gaļai tas parasti ir vien pāris dienas. Taču Zommers mierina, ka ir vairāki veidi, kā arī svaigu gaļu var iegādāties nedēļai, mēnesim vai pat ilgākam laikam: "Ja gaļu negatavo uzreiz, ledusskapī svaigu gaļu varam turēt aptuveni 2 diennaktis, vienīgi vajadzētu aukstumu noregulēt vismaz uz 5–6 grādiem pēc Celsija. Vislabāk, ja gaļu novieto tuvāk saldētavai, kur būs aukstāks. Ja ir iespēja, gaļu var ielikt vakuuma maisā un tad ledusskapī. Piemēram, cūkgaļu šādi varēs uzglabāt vismaz četras diennaktis. Subproduktus gan nevajadzētu ievietot vakuuma maisā. Tāpat arī, plānojot ēdienreizes, daļu gaļas var iemarinēt un ledusskapī glabāt aptuveni piecas diennaktis. Piemēram, cūkgaļas cepeša marinādei pietiekami, ja pievieno eļļu, pēc izvēles sīpolus vai ķiplokus, sāli. Ātri un garšīgi."

Labs risinājums ir arī svaigas gaļas saldēšana – tā lietošanas termiņu iespējams pagarināt līdz pat vienam gadam. Pavāru viedokļi par saldētas gaļas izmantošanu mēdz atšķirties. Zommers neslēpj, ka viņš ir starp pavāriem, kuri atbalsta saldētas gaļas izmantošanu, ņemot vērā, ka arī saldēšanas process var būt atšķirīgs: "Manuprāt, malta gaļa pēc atkausēšanas negaršo daudz savādāk kā tikko malta, jo tāpat tālāk gatavošanā pievienojam sāli, piparus u.c. garšvielas. Ieteiktu pašiem saldēt gaļu, un šeit labs palīgs ir produktu saldēšanai paredzētie maisiņi. Attiecīgi, ja esam vairāki cilvēki, tad maisiņā varam uzreiz jau sagriezt vajadzīgo porciju skaitu. Uz maisiņa var uzrakstīt, cik daudz gaļas tajā ievietots, kādam ēdienam tā plānota. Tas palīdzēs vēlāk orientēties saldētavas saturā. Maisiņu ar gaļu var vēl papildus aptīt ar foliju – tā gaļa saglabāsies vēl labāk, lieki neatdodot mitrumu. Kā jau minēju, šādi gaļu saldētavā varam uzglabāt vairākus mēnešus. Kad esam izlēmuši gatavot, tad vēlams gaļu no saldētavas pārlikt ledusskapī un pakāpeniski atkausēt. Ja gaļas atkausēšana notiek strauji, tad cieš gaļas struktūra, kas ietekmē ēdiena kvalitāti."

Pārstrādāta gaļa – glabājama līdz pat diviem gadiem

Ilgāks uzglabāšanas termiņš ir dažādiem gaļas pārstrādes produktiem. Piemēram, doktordesu un cīsiņus ledusskapī var uzglabāt 15–25 dienas (atkarībā no konkrētā produkta veida). Kā informē Serhiichuk visilgāk var uzglabāt dažādus žāvējumus un konservus. Žāvētu gaļu ražotāji iesaka izmantot vidēji 25 dienu laikā, auksti kūpinātas desas – 60 dienu laikā, savukārt konservus – pat divu gadu laikā. Protams, atgādinot, ka vienmēr jāskatās derīguma termiņš, kas norādīts uz iepakojuma. "Pozitīvi, ka konservus nepieciešamības gadījumā var uzglabāt arī ārpus ledusskapja, jo ieteicamā glabāšanas temperatūra ir līdz +20 grādiem. Visticamāk, tieši ilgā glabāšanas termiņa dēļ šīs pandēmijas laikā pat par 30% palielinājies pieprasījums pēc mūsu ražotajiem konserviem, tie tiek iekļauti arī skolu izsniegtajās pārtikas pakās, jo ir salīdzinoši viegli plānot sadali un transportēšanu, ja nav nepieciešami specifiski uzglabāšanas apstākļi," skaidro "Rēzeknes gaļas kombināts".

Zommers akcentē vēl kādu tendenci – šobrīd ir populāri doties dažādos pārgājienos, atpūsties pie dabas, un arī šeit lielisks risinājums ir līdzi paņemt gaļas konservus.

Pareiza plānošana

Dodoties uz pārtikas veikalu, lai iegādātos produktus nedēļai vai ilgākam laikam, iepriekš vēlams izplānot ēdienkarti. Tā būs iespēja nodrošināt sabalansētu un kvalitatīvu pārtiku ilgākam laikam. Pirmajās dienās pēc veikala apmeklējuma ieplānojiet ēdienkartē dažādus ēdienus, kuru pagatavošanā nepieciešama svaiga gaļa, nākamajās dienās savukārt var plānot dažādus vārītās gaļas produktus, saldētu un žāvētu gaļu, savukārt neparedzētos gadījumos vienmēr talkā var nākt konservi.