Kāda gaļa garšo Latvijas iedzīvotājiem?

95% latviešu* savā ikdienas ēdienkartē iekļauj dažāda veida gaļu, jo īpaši tās patēriņš palielinās svētku laikā, kad galdā tiek celti cepeši, pīrādziņi un dažādi citi gardumi. Dzīvojam platuma grādos, kur mums ir svarīgi ik dienas uzņemt pietiekami daudz enerģijas, viens no ātrākajiem veidiem, kā to izdarīt, ir ar gaļu.

Latvieši gaļu ēduši visos laikos – jau no otrā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, kad mūsu valsts teritorijā tika ieviesta lopkopība un cilvēki sāka audzēt govis, zirgus, cūkas, aitas un kazas. Arī šobrīd, raugoties salīdzinoši pa gadiem, cūkgaļas patēriņš būtiski nemainās – gaļa un dažādi tās izstrādājumi mūsu ēdienkartē svētkos un ikdienā ieņem nozīmīgu vietu – saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem viens latvietis vidēji gadā patērē 16 kilogramus svaigas cūkgaļas un 20 kilogramus desu izstrādājumu un kūpinājumu. Interesanti, ka laukos dzīvojošie patērē vidēji par 5 kilogramiem gaļas gadā vairāk nekā pilsētnieki.

Jaunākās OECD – FAO prognozes par gaļas patēriņa tendencēm laika posmā no 2019. līdz 2030. gadam liecina, ka pasaulē gaļas ražošana šajā periodā palielināsies par 46 miljardiem tonnu, sasniedzot 374 miljonus tonnu 2030. gadā, bet patēriņš, rēķinot uz vienu cilvēku, pasaulē vidēji būs 35,7 kilogrami gaļas gadā, galvenokārt palielinoties pieprasījumam pēc pārstrādātas gaļas.

Kāda gaļa garšo Latvijas iedzīvotājiem?

Izvēlēties vietējo

Latvijā ir senas cūku audzēšanas tradīcijas – jo latvieši, lai arī arvien vēlas pamēģināt dažādas eksotiskas ārvalstu garšvielas un produktus, allaž atgriežas pie pamata vērtībām un labprāt bauda cūkgaļu. To apliecina arī Dzintra Lejniece, Cūku audzētāju asociācijas vadītāja: “Latvieši ir samērā konservatīvi – vienmēr gan svētkos, gan ikdienā savā ēdienkartē cenšas iekļaut gaļu un tās izstrādājumus. Šobrīd gan dažādu faktoru ietekmē cūkgaļas iepirkuma cenas Latvijā ir kritiski zemas, tāpēc jo īpaši varu aicināt iedzīvotājus atbalstīt vietējos ražotājus, lai katrs iztērētais eiro paliek mūsu pašu ekonomikā. Mūsu platuma grādos cilvēkiem nemitīgi ir nepieciešama enerģija un visvieglāk to varam iegūt no gaļas, līdz ar to nav arī pamata domāt, ka paredzamā nākotnē mūsu paradumi varētu krasi mainīties – cūkgaļai ir un paliks nozīmīga vieta mūsu ēdienkartēs.”

Dz.Lejniece aicina svētku patriotismu izpaust arī darbos - ir īstais brīdis, lai svētku galdā liktu kādu pašu pagatavotu maltīti, kas tapusi no mūsu valstī augušiem un ražotiem produktiem.

Doktordesas allaž modē

Viens no vadošajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Latvijā – SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” Latvijas tirgū darbojas jau gandrīz 20 gadus. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai novērtētu latviešu gaļas ēšanas paradumus. Julita Burova, SIA “Rēzeknes gaļas kombināts” pārdošanas nodaļas vadītāja novērojusi, ka vispieprasītākā ir doktordesa: “Jau pirms 20 gadiem visvairāk ražojām vārītās desas, īpaši Rāznas doktordesu, ko tolaik veikalos pārdeva uz svara un to izvēlējās lielas ģimenes. Arī šobrīd doktordesa ir ļoti pieprasīts produkts, taču ir mainījušies cilvēku paradumi – vislielākais pieprasījums ir pēc 400 gramu iepakojumos fasētas desas, kā arī vietējie pircēji labprāt izvēlas doktordesu ar dažādām piedevām, piemēram, sieru, mēli vai vistas gaļu.”

Uzņēmumā novērots arī, ka beidzamajā laikā samazinājies pieprasījums pēc dažādiem žāvējumiem, to vietā audzis pieprasījums pēc cepešiem. “Mūsdienās saimnieces novērtē, ka svētkiem iespējams iegādāties jau marinētus cepešus, kurus mājās atliek vien ielikt cepeškrāsnī un izbaudīt aromātu, kas izplatās pa visu mājokli,” saka J.Burova.

Interesanti, ka gaļas produktu izvēli ietekmē arī sezonalitāte – vasarā vairāk pērk šašliku, ziemā – cepešus un cepamgaļas. Patēriņš ievērojami palielinās uz Jāņiem un Ziemassvētkiem, savukārt citos svētkos tas nav tik izteikti.

*SKDS 2018. gadā veiktā aptauja liecina, ka vien 5% iedzīvotāji sevi uzskata par veģetāriešiem vai vegāniem.